Cilmes šūnas

Cilmes šūnas ir primitīvas, nespecializētas šūnas, ko raksturo neierobežotā spēja dalīties un unikālā iespēja diferenciēties par specializētām šūnām, veidojot audus. To īpašības ir izmantotas šūnu atjaunošanai vai aizvietošanai. Cilmes šūnas, tāpat kā citas šūnas, var iegūt no nabassaites asinīm.

Kaulu smadzenes bija primārais cilmes šūnu avots (kaulu smadzeņu transplantācijā nepieciešama no kaulu smadzenēm iegūtu cilmes šūnu transplantācija), bet mūsdienās terapijā tiek biežāk izmantotas nabassaites cilmes asinis. Citos avotos tiek iekļautas no donoriem iegūtas perifērās asinis, kam veikta farmakoloģiska mobilizācija.

Katrs dzīvs organisms dzīves laikā sistemātiski ražo jaunas šūnas, kas nobriest un diferenciējas par specializētām šūnām. Ar laiku pēc noteikta laika perioda, kas ierakstīts to ģenētiskajā kodā, šīs šūnas iet bojā. Specifiskas cilmes šūnas ir šūnas, kas tieši aizvieto mirušās šūnas ar jaunām. Visas cilmes šūnas, pat ja tās īslaicīgi atrodas organismā, var iedalīt vienā no šīm četrām kategorijām:

Cilmes šūnu veidi

  1. Totipotentas šūnas – ir vienīgās šūnas, kas atrodas dzīvā organismā, kuras var dalīties un radīt diferencētas organisma šūnas, citiem vārdiem sakot, tās var radīt veselu organismu. Totipotentu šūnu piemēri ir zigotas, kas rodas apaugļošanas brīdī, kā arī blastomēras, kas veidojas secīgos attīstības posmos.
  2. Pluripotentas šūnas – šūnas, kas tiek veidotas zigotas, apaugļotās šūnas, secīgos attīstības posmos. Šīs šūnas var diferencēties par jebkuru vienu no trim komponentiem, kas cilvēkā rodas antenatālās attīstības laikā — dīgļlapām — mezodermu, ektodermu un endodermu. No šīm šūnām var rasties jebkurš šūnu veids, vienīgais ierobežojums, ka tās nevar pārveidoties atpakaļ par totipotentām šūnām, kas sastopamas sākotnējos cilvēka attīstības posmos.
  3. Multipotentas šūnas – rodas no viena dīgļlapas slāņa. Šīs šūnas var pārveidoties par vairākiem noteiktu šūnu veidiem, tomēr tos ierobežo dīgļlapas slānis no kura tās ir cēlušās. Piemēram, ja tā ir mezoderma, no šīm šūnām var rasties kaulu smadzenes, asins vai muskuļu šūnas. Viens no šiem šūnu veidiem ir hematopoētiskās cilmes šūnas, kuras cilvēka nabassaitē ir lielā daudzumā.
  4. Unipotentas šūnas – sastopamas pēdējos attīstības posmos, tām piemīt spēja diferenciēties tikai par vienu noteiktu šūnu veidu (piem., epitēlija šūnām). Atšķirībā no pieaugušām šūnām, šīs šūnas saglabā spēju dalīties.