Jēdziens “nabas saites asinis” apzīmē nelielu daudzumu asiņu, kurš pēc bērna piedzimšanas un nabas saites pārgriešanas paliek placentā un nabas saitē placentarajā daļā. Vēl nesen placenta, nabas saite un palikušās tajās asinis pēc bērna piedzimšanas tika uzskatītas par nevajadzīgiem bioloģiskiem atkritumiem.

Kāpēc nabas saites asinis ir tik vērtīgas? Nabas saites asinis ir unikālo šūnu, kuras dēvē par “ cilmes šūnām”, avots. Nabas saites cilmes šūnām piemīt īpašības, kuras ir specifiskas tikai šīm šūnām, un pie tam šīs šūnas vairs nekad netiks producētas organismā atkārtoti. Tās raksturo apzīmējums “multipotenciālas šūnas”, un tās ir vidējas starp nediferencētām embrija šūnām un pieaugušā cilvēkā atrodamām specializētām šūnām un atbild par visu citu audu izbūvi. Cilvēka organismā visas dzīves garumā tās spēj veidot nobriedušas specializētas šūnas, piemēram, asins šūnas un imūnās sistēmas šūnas .

Mūsdienu medicīnas pētījumi apliecina cilmes šūnu efektivitāti vairāk nekā 70 dažādu slimību ārstēšanā (neoplastiskās slimības, kaulu smadzeņu hemopoēzes traucējumi, apstarošanas slimības), kad ir nepieciešama kaulu smadzeņu transplantācija. Drīz klīniskā praksē tiks ieviestas imūnterapijas un gēnu terapijas metodes, kurās arī tiks izmantotas cilmes šūnas. Tomēr, visinteresantākā, bet šobrīd vairāk zinātniska un atkarīga no daudziem veiksmīgiem pētījumiem, ir iespēja producēt cilvēka „rezerves daļas” – kaulu un muskuļu audus, miokarda, nervu šūnas un citas.
Cilmes šūnu specifiskās īpašības pie dažām smagām slimībām dod iespēju uzsākt bērna ārstēšanu savlaicīgi. Svarīgi ir arī tas, ka šīs šūnas ir vienīgās, kuru savākšana nerod risku vai diskomforta sajūtu nedz mātei nedz jaundzimušajam, kā arī neaizkar ētiskos vai ar reliģiju saistītos jautājumus.

Asinis, kas ievāktas uzreiz pēc bērna piedzimšanas, ir speciāli jāapstrādā. Pēc tam izdalītās no asinīm cilmes šūnas dziļi jāsasaldē līdz temperatūrai -195ºC. Šajos apstākļos šūnas var glabāties vismaz 30 gadus un varēs tikt pielietotas visās terapijas procedūrās ( tai skaitā arī nākotnē izstrādātās), kādas būs nepieciešamas pacienta ārstēšanai.