ASV pētnieki stāsta, ka cilvēki, kas, sirgstot ar 1. tipa diabētu, saņēmuši cilmes šūnu transplantātus, bez insulīna devas spēja izturēt pat četrus gadus.

Pētnieki stāsta, ka kaula smadzeņu cilmes šūnu injicēšanai acīmredzami ir ilgstošs efekts.

Pētījumā tika iesaistīti pacienti, kas sirgst ar 1. tipa diabētu (agrāk dēvētu par juvenilo diabētu), kas rodas, kad sabojājas imūnsistēma un sāk pati sev uzbrukt, aizkuņģa dziedzerī iznīcinot insulīnu ražojošās šūnas, kas nepieciešamas, lai regulētu cukura līmeni asinīs.

 Lai kontrolētu diabētu, šādiem pacientiem parasti ik dienas nepieciešama insulīna terapija.

Čikāgas Ziemeļrietumu universitātes Feinbergas medicīnas skolas doktors Ričards Bērts ar kolēģiem jau 2007. gadā publicēja procedūras, kura zināma kā autologās nemieloblatīvās hematopoētiskās cilmes šūnu transplantācija, īslaicīgos rezultātus, bet kopš tā laika pētījuši, cik ilgi šie panākumi turpināsies.

Pētnieki arī informē, ka pat tajā grupā, kam bija jāatsāk lietot insulīns, bija novērojams nozīmīgs C-peptīda līmeņa kāpums, un tas nemainījās vismaz divus gadus.  Viņi stāsta, ka ar šīs procedūras palīdzību bija iespējams radīt “ilgstošu un nozīmīgu C-peptīda līmeņa kāpumu” skaitliski mazākajā pacientu grupā, kas insulīnu lietoja nedaudz vai nemaz.“

Šobrīd tas ir vienīgais ārstniecības veids, kas cilvēkiem spēj mainīt 1. tipa diabēta cukurslimību,” raksta kolēģu komanda.

Pētnieki norāda: “Tālākai bioloģiskai izpētei nepieciešami kontrolēti pētījumi ar nejauši izvēlētiem pacientiem, lai apstiprinātu šīs metodes nozīmīgumu slimības dabīgās vēstures mainīšanā.”