TV raidījuma „Māmiņu kluba’’ superbēbis piedzima 12. maijā plkst. 2:15. Pēc meitiņas piedzimšanas un nabassaites pārgriešanas profesionāla vecmāte Iveta Paņina paņēma asinis no nabassaites, lai saglabātu bērniņam un viņa ģimenei cilmes šūnas. Pēc asiņu paņemšanas tās tika nogādātas laboratorijā, kur tika atdalītas cilmes šūnas un sasaldētas ilgstošai saglabāšanai.

Pirmais dzemdību priekšvēstnesis bija gļotu korķis, kurš jau pakāpeniski sāka izdalīties visas dienas garumā. Pēc plkst. 19 vakarā sāku just jau regulāras sāpes, kuras nav iespējams sajaukt ar citām sāpēm.

Tad, ik pa stundai sazvanījāmies ar vecmāti, lai pārliecinatos, kā situācija virzījusies uz priekšu un saprastu, kurš būs īstais brīdis, lai dotos uz Dzemdību Namu. Ap desmitiem vakarā sāpes jau bija ik pa 5-6 minūtēm, tad arī nolēmām, ka laiks doties ceļā.

Pirmā apskate bija vienpadsmitos vakarā, kurā dzemdes kakla atvērums bija 3 cm. Tas nozīmēja to, ka process ir sācies, bet ir vēl pietiekoši ilgs laiks līdz nepieciešamajiem 10 cm, lai bērniņš piedzimtu. Nākamajā apskatē pēc 2 stundām atvērums jau bija 5 cm. Sāpes kļuva intensīvākas un biežākas, tās pārvarēt man ļāva vīra atbalsts un elpošana. Neskatoties uz manu iepriekšējo apņēmību dzemdēt bez atsāpināšanas, tomēr, kamēr nebija par vēlu, lūdzu pieaicināt anesteziologu un veikt epidurālo anestēziju. Nelieli 2 dūrieni mugurā, un jau pēc neilga laika jau pavisam jocīgas sajūtas – galva mazliet apreibusi, kājas vieglas, sāpju sajūta pazuda, taču kontrakcijas tik un tā bija jūtamas, vairāk gan kā tādas spiediena sajūtas.

Atklāti runājot, esmu mainījusi savus uzskatus par epidurālo anestēziju, un uzskatu, ka izdarīju pareizu lēmumu izvēloties to. Tā man palīdzēja bez sāpju sajūtām sagatavoties meitiņas izspiešanas brīdim. Ja runājam par pašu izspiešanas fāzi, tad te gan no pieredzes varu teikt, ka nav starpības starp dzemdībām ar anestēziju vai bez. Tas ir fiziski grūts darbiņš, kurš mammai ar bērniņu jāpadara.

Neilgi pirms diviem naktī biju jau uz dzemdību galda, un 12. maijā plkst. 2:15 pasauli ieraudzīja Amanda Malahova – mana mīļā supermeitene!

Gribu izteikt vislielāko pateicību visiem, kuri man palīdzēja un atviegloja lielo satikšanās brīdi ar meitiņu.

Vecmātei Ivetai Paņinai – uzskatu, ka pateicoties tieši viņas profesionalitātei un individuālajai pieejai dzemdību gaita noritēja bez sarežģījumiem.

Anesteziologam – paldies viņam par profesionāli veiktu darbu un sāpju atvieglojumu.

Un, protams, vislielākais paldies manam vīram Aldim – viņa psiholoģiskais un fiziskais atbalsts un klātbūtne dzemdībās man deva vislielāko spēku paveikt šo varoņdarbu!

Paldies arī saku Māmiņu Kluba filmēšanas grupai, kuri iemūžināja supermeitenes nākšanu pasaulē!